Marts ir klāt, un līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem daudziem rodas vēlme sakopt savu apkārtni. Pavasaris tradicionāli ir laiks, kad tiek tīrītas mājas, dārzi un pagalmi pēc garās ziemas.
Lai šī rosība neradītu liekas galvassāpes vai konfliktus ar kaimiņiem, ir vērtīgi zināt pašreizējos noteikumus. Katrā pašvaldībā tie var nedaudz atšķirties, taču pamatprincipi paliek nemainīgi.
Atkritumu dedzināšana dārzā un pagalmā
Daudziem no bērnības atmiņā palikusi pavasara smarža, kad dārzos dedzināja pērnās lapas un sausos zarus. Tomēr mūsdienās pilsētas teritorijā šāda rīcība vairs nav atļauta. Rīgā, līdzīgi kā citās Eiropas pilsētās, ir spēkā stingrs aizliegums jebkādā veidā dedzināt atkritumus. Tas neattiecas tikai uz plastmasu vai sadzīves lietām, bet arī uz dabiskiem materiāliem – koku lapām, zariem un nopļauto zāli.
Šādi ierobežojumi ir ieviesti, lai pilsētas gaiss būtu tīrāks un cilvēkiem nebūtu jāelpo dūmi. Turklāt dārza atkritumu dedzināšana bieži kļūst nekontrolējama un var izraisīt ugunsgrēkus. Tāpēc pašvaldība aicina lapas un zarus nodot speciālos savākšanas punktos vai kompostēt savā teritorijā, ja platība to atļauj.
Iespējamie sodi par noteikumu neievērošanu
Ja tomēr izvēlēsieties lapu kaudzi pagalmā aizdedzināt, jārēķinās, ka sekas var būt finansiāli nepatīkamas. Likumsargi uz šādiem gadījumiem raugās nopietni. Par atkritumu dedzināšanu fiziskām personām var tikt piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas svārstās no 50 līdz pat 750 eiro. Uzņēmumiem jeb juridiskajām personām šīs summas ir vēl lielākas – līdz pat 1500 eiro.
Papildus tam likumsargi var piemērot sodu arī par neatbilstošu atkritumu apsaimniekošanu kopumā. Šādos gadījumos iedzīvotājiem sods var sasniegt 1000 eiro. Protams, pašvaldības likumsargi uzsver, ka katrs gadījums ir citādāks. Likumsargi vērtē, cik liels ir bijis pārkāpums, vai cilvēks vispār zināja par šādiem noteikumiem un kāda ir viņa attieksme. Ja pārkāpums ir neliels un noticis pirmo reizi, likumsargi var aprobežoties ar brīdinājumu un paskaidrojumu, kā rīkoties pareizi.
Ko drīkst un ko nedrīkst zāģēt savā īpašumā
Kad dārzs ir atbrīvots no vecajām lapām, parasti kārta pienāk krūmiem un kokiem. Šeit noteikumi ir diezgan saprotami. Ja runa ir par krūmiem, tad savā privātajā teritorijā tos drīkst zāģēt un retināt bez ierobežojumiem. Jūs varat brīvi izvēlēties, kurus krūmājus atstāt un kurus likvidēt, lai dārzs izskatītos glīti.
Ar kokiem situācija ir nedaudz sarežģītāka. Bez īpašas atļaujas koka vainagu drīkst apzāģēt tikai nedaudz – ne vairāk kā 20% apmērā. Tas ir nepieciešams, lai koks netiktu traumēts un turpinātu augt. Ja plānojat koku nocirst pilnībā, gandrīz vienmēr ir nepieciešama pašvaldības atļauja. Izņēmums ir tikai tad, ja koks ir kļuvis acīmredzami bīstams vai pilnībā nokaltis. Par bīstamu koku uzskata tādu, kas ir stipri sasvēries, tam ir aizlūzuši lieli zari vai redzami nopietni stumbra bojājumi, kas radušies dabas apstākļu dēļ.
Koku kopšana un sakopšanas darbi
Ja esat saņēmis atļauju koka ciršanai vai plānojat nopietnākus koku kopšanas darbus, ir vērts piesaistīt speciālistu – arboristu. Tas ir profesionālis, kurš pārzina koku bioloģiju un prot tos sakopt tā, lai tie neapdraudētu apkārtējos un izskatītos estētiski. Noteikumi paredz, ka koku kopšana jāveic, ievērojot dabas aizsardzības prasības.
Pēc tam, kad koks ir nocirsts vai zari nozāģēti, darbi dārzā nebeidzas. Svarīgi ir aizvākt visus kokmateriālus un zarus, lai tie nepaliktu mētājamies un netraucētu kaimiņiem. Tāpat ir jāsakārto pati vieta – jāizfrēzē palikušie celmi un jānolīdzina zeme. Labā tonī tiek uzskatīts, ka pēc koka likvidēšanas attiecīgajā vietā uzber svaigu melnzemi un iesēj zālienu vai iestāda kaut ko jaunu vietā.
Lielgabarīta atkritumu izvešana
Pavasara tīrīšanas laikā bieži vien atklājas, ka šķūnītī vai uz balkona gadiem stāvējuši veci dīvāni, skapji vai cita liela izmēra manta, kas vairs nav vajadzīga. Tos nedrīkst vienkārši atstāt pie parastajiem atkritumu konteineriem.
Daudzdzīvokļu māju iemītniekiem vispirms jāsazinās ar savu mājas apsaimniekotāju. Apsaimniekotājs ir tas, kurš organizē speciālu transportu lielajām mantām un informē iedzīvotājus, kurā dienā un kurā vietā tās var novietot. Jāatceras, ka par šo pakalpojumu parasti ir jāmaksā papildus vai arī izmaksas tiek sadalītas uz visiem mājas iedzīvotājiem.
Savukārt privātmāju saimniekiem par lielgabarīta atkritumu izvešanu jāvienojas pašiem ar savu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu. Izmaksas parasti ir līdzīgas tām, kādas tiek piemērotas parastajiem nešķirotajiem sadzīves atkritumiem, tikai jāsaskaņo konkrēts izvešanas laiks.
